pakalpojumi

PASAKU TERAPIJA

Būt harmoniskam, veselam un laimīgam ir katra cilvēka vēlme. Pasaku terapija ir domāta visiem, kas grib atbrīvot radošo enerģiju, kas ir gatavi satikties ar izpratni par savas dzīves pasaku, par to, kādi ir dzīves scenāriji un kurā dzīves posmā esmu kurā dzīves scenārijā.

Pasakas, tā ir tautas gudrība, ko nodod no paaudzes paaudzei. Šodien zinātnieki ir atzinuši, ka pasaku var nosaukt par vissenāko terapijas veidu. Ka pasaka ir tā, kas dziedē dvēseli. Senās pasaku teicējas un „zāļu tantiņas” miesu dziedēja ar tējām, bet dvēseli - ar pasakām. Tas, ka šodien tik populārs ir Harijs Poters, seriāli, kuros ir ļoti daudz pasaku elementi, liecina tikai par to, ka cilvēki ir ļoti izslāpuši pēc pasakām, pēc brīnumiem.

Kāpēc pasakas ir tik nepieciešamas?

Visvairāk pasakas stāstām bērniem. Tās var stāstīt arī bērniņam vēl atrodoties mammas vēderā. Bērni pasakas uztver vislabāk, jo līdz 12 gadu vecumam dzīvo maģiskā simbolu, metaforu un slepenu zīmju pasaulē, tāpēc tieši tur viņus vislabāk var atrast. Tas ir saistīts ar to, ka viņiem dominējošā ir labā smadzeņu puslode, kas atbild tieši par radošumu un emocijām. Domāšanas process viņiem notiek caur emocionāli spilgtiem tēliem. Tā bērni labāk uztver pasauli. Tā kā pasakās ir viss, ar ko bērns sastapsies reālajā dzīvē, viņa zemapziņā veidojas sava veida „informācijas banka” par dzīves situācijām. Tās ir zināšanas par iekšējiem dinamiskajiem procesiem, savstarpējo attiecību modeļiem, iespējamo pašrealizāciju un pasaules iekārtu. Ja vecāki apspriež ar bērniem pasakas, tad šī informācijas banka atrodas aktīvā stāvoklī. Tas nozīmē, ka bērns var apzināti rīkoties, redzēt cēloņu un seku savstarpējo sakarību, spriest par savu lietderību, izzina savas spējas un iespējas. Apzināti un neapzināti izvēlas labākos risinājumus.

Arī pieaugušajiem, māmiņai vai tētim no tā visa kaut kas tiek, jo piekļaujoties mazam, mīļam cilvēciņam, stāstīt kādu brīnišķīgu stāstu ir tik pat jauki, kā to klausīties. Mūsu pašu eksistenciālās bailes šajā patvērumā zūd, vienalga, vai šo patvērumu mēs saņemam no citiem vai radam paši. Tādā veidā pasaka izveido neredzamu tiltu starp bērnu un pieaugušo un šādi veidojot kontaktu, vecāki labāk iepazīst bērna iekšējo pasauli, rodas labākas savstarpējās attiecības un droša, laba vide izaugsmei. Pasaka tiek stāstīta patīkamas tuvības noskaņā un bērns apgūst dzīves gudrības, pats to nemaz neapzinoties.

Vai pasaka ir domāta tikai bērniem?

Katrā no mums ir iekšā bērns, pat tad, kad esam jau sirmā vecumā. Un viņam arī ir vajadzīga „garīgā barība”. To pierāda daudzo seriālu un realitātes šovu popularitāte, kuros ir ļoti daudz brīnumpasaku elementu.

Pasaku terapija ir viena no mūsdienu efektīvākajām metodēm, kā palīdzēt stiprināt kontaktu ar savu iekšējo pasauli. Un šeit nav nekāda vecuma ierobežojuma, jo mūsu iekšējais bērns ir noilgojies pēc kaut kā skaista un jauka. Bērns mūsos, kas mēs katrs bijām ir noilgojies, lai pievēršam viņam uzmanību, lai samīļojam, lai pajautājam par viņa vajadzībām, lai sadzirdam viņu, lai atbalstām.

Pasaku terapija ir iekšējās un ārējās pasaules atvēršana un atspoguļošana, jēgas piešķiršana pārdzīvotajam, nākotnes modelēšana.

Tā palīdz pārvarēt krīzes un atreaģēt pārdzīvotās traumas. Terapijas laikā dalībnieki paši atrod izeju no dažādām grūtām situācijām dzīvē, modelē savu nākotni.

Bērniem pasaku terapijas laikā tiek harmonizēta personība, veidojas un nostabilizējas vērtības. Veidojas sociālā imunitāte, spēja pretoties nelabvēlīgām parādībām un apstākļiem. Kopā ar bērniem terapeits analizē pasaku notikumus, caur pasaku tēliem izprot cēloņsakarības, veido tiltu starp notikumiem pasakās un dzīvē. Bērna apziņā formējas pozitīvi dzīves scenāriji.

Pieaugušajiem terapijas laikā tiek izdziedināta dvēsele, stabilizēta sociālā imunitāte, atmodināts un harmonizēts iekšējais bērns, modelēta nākotnes perspektīva, radīti jauni uzvedības modeļi, pats cilvēks veido savas dzīves veiksmīgo pasaku.

Terapijas laikā klients pats caur pasaku tēliem izseko savu šī brīža situāciju dzīvē, kādā pasaku sižetā viņš dzīvo šobrīd, kādu dzīvi viņš vēlas, kādi ir viņa varoņa mērķi, kādi pārbaudījumi, kādas lamatas viņu sagaida un kāda ir viņa uzvara. Klients uzraksta pasaku, izspēlē to, izdzīvo gan emocijas, gan jūtas, izjūt savas uzvaras garšu. Un pēc terapijas pasaku īstenot dzīvē izdodas viegli.

Individuālajās konsultācijās klients kopā ar terapeitu meklē sižetu, kurā šobrīd atrodas un meklē izeju no lamatām, kādās ir iekļuvis. Ar terapeita palīdzību meklē izeju no samilzušās dzīves situācijas. Pie viena sižeta, pie vienas pasakas var strādāt 1- 3 vai vairāk sesijām. Kad klients pats ir izpratis savas problēmas, viņš raksta savu pasaku, izspēlē to smilšu kastē, tādejādi redz to no malas. Ja kaut kas neapmierina, pārraksta pasaku vēl un vēl, kamēr pats jūt, ka ir apmierināts ar sižetu un atliek vien savu pasaku īstenot dzīvē.

Pasaku terapijas grupās strādājam divējādi:

  1. Lasām konkrētas, jau iepriekš tematiski sagatavotas pasakas, analizējam un izanalizējam līdzīgos notikumus savā dzīvē, izanalizējam lamatas, kādās pasaku varoņi ir iekrituši un kā viņi ir iznākuši, kā ir uzvarējuši. Meklējam savus ceļus izejai no savām samilzušajām dzīves situācijām.
  2. Iepazīstamies ar brīnumpasaku struktūru, varoņiem un tēliem. Grupas dalībnieki meklē savas dzīves tēlus un varoņus, kādi ir piederoši situācijai vai problēmai, ar kuru klienti ir atnākuši uz grupu. Kad tēli ir atrasti, pielietojot dažādas pasaku terapijas tehnikas, drupas dalībnieki raksts katrs pats savu pasaku. Tad iesaistot visu grupu, pasakas tiek izspēlētas. Pasakas autors ierauga savu situāciju vai problēmu no malas. Pats autors pasakas izspēlē nepiedalās, tikai vēro, ja ir nepieciešams, viņš var pārtraukt un pārveidot visu savādāk. Viņš iegūst resursus no pārējiem grupas dalībniekiem. Jo grupas dalībnieki, izspēlējot konkrētas lomas, var dot autoram atgriezenisko saiti par to, ko viņš lomā izjuta, ko piedzīvoja.

Šāda pasakas izspēle, gan individuāli smilšu kastē, gan grupā dod klientam drosmi, dod nākotnes pieredzi. Viņš ir jau redzējis labo rezultātu, pats to modelējis un atliek to tikai ieviest dzīvē. Tas vairs nav ne biedējoši ne kaut kas svešs, ne arī neiespējams. Pat, ja viņam ir bijis jāsastopas ar grūtībām, ieraudzītās uzvaras, kā viņa pasakas varonis ar tām ir ticis galā, dod drosmi un paļāvību. Jaunā dzīve var sākties.

Pasakas pielietojums darbā ir plašs, tās var izmantot terapeitiskā, izglītojošā un diagnostiskā formātā. Tātad pasaka var izglītot un var ārstēt sasirgušo, nomaldījušos dvēseli.

Pasaku terapeite:

Iveta Gēbele