Kas ir Gestaltterapija?
Gestalt no vācu valodas : figūra, tēls, veselums, tas, kas no “nekā” ir kļuvis par “kaut ko”, bet darbības vārds Gestalten nozīmē veidot, darināt.
Gestaltterapija paredzēta jebkura vecuma, visu sabiedrības slāņu, kultūru cilvēkiem personiskās izaugsmes attīstībā. Šīs terapijas izveidotājs Frics Perlzs (Fritz Perls 1893-1970) uzskatīja, ka gestalt metode ir pārāk laba, lai to izmantotu vienīgi slimiem cilvēkiem.
Šodien Gestaltu izmanto:
- dažādās iestādēs (skolās, centros, psihiatriskajās slimnīcās)
- individuālajā psihoterapijā
- ģimenes psihoterapijā
- terapijas grupās
- uzņēmumos(kontakta uzlabošanā, attiecību risināšanā, mārketinga uzlabošanā)
- pāra terapijā u.c.
Gestaltterapiju dēvē arī par „kontakta mākslu”, „šeit un tagad” terapiju. Nav nepieciešams atgriezties bērnībā. Akcents ir likts uz to, kas notiek terapijas laikā un veidojas starp terapeitu un klientu, jo cilvēka aktualitāte vienmēr ir blakus.
Terapeits pievērš uzmanību klienta ķermeniskajām izpausmēm, aktualizē viņa izjūtas un atspoguļo tās. Klientam ir iespēja apzināt savas izjūtas un uzvedību, bet pēc tam patstāvīgi pieņemt lēmumu, ko darīt tālāk. Drošā un atbalstošā vidē iespējams eksperimentēt ar lomām, uzvedību un spontāni rīkoties. Gestaltterapeits nav eksperts vai padomdevējs - drīzāk līdzvērtīgs sarunu biedrs. Viņš atturas no interpretācijas, diagnozēm un citiem rāmjiem, atbildību par notiekošo terapijā sadalot starp sevi un klientu. Notiek cilvēcisks kontakts - satikšanās, kura laikā tiek meklēti jauni atbalsta resursi.
Kādos gadījumos var vērsties pie Gestaltterapeita?
- ar nepabeigtām attiecībām
- seksuāliem jautājumiem
- problemātiskiem sapņiem
- krīzes situācijām
- atkarībām
- gribas un izvēles grūtībām u.c.
Geštaltterapeits ir speciālists ar augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs, kurš ir izgājis īpašu apmācību geštaltterapijā, atbilstoši Eiropas Geštaltterapijas Asociācijas, Eiropas Psihoterapijas Asociācijas (EAP) un Latvijas Psihoterapeitu Biedrības (LPB) standartiem.
Geštaltterapeiti izmanto un kombinē dažādas metodes un tehnikas:
- sajūtu apzināšanos,
- pastiprināšanu,
- izmanto ķermeņa un balss izpaušanu,
- sapņus,
- psihodrāmu,
- radošās aktivitātes (zīmēšana, simboli, mūzika, deja, veidošana u.c.).