raksts
Prieks vai manipulācija

Kristīne parasti mulst, ja draugi vai kolēģi izsaka atzinīgus vārdus par viņas gaumīgo apģērbu vai skaisto smaidu. Viņai ir grūtības izteikt komplimentus arī citiem. «Mēs jau esam kautrīgie latvieši, kuriem tā nepieklājas darīt,» viņa parasti nodomā.
 
Nespēja adekvāti saņemt un izteikt komplimentus bieži ir saistīta ar cilvēka nepārliecinātību par sevi, taču tai var būt arī citi iemesli.

Vajadzīgi ikvienam

«Komplimenti līdzās citām sociāli akceptējamām parādībām veido darba vides vai ģimenes iekšējo kultūru un pauž orientēšanos uz vienām un tām pašām vērtībām; to izteikšana palīdz uzturēt tādu emocionālo tonusu, kas mobilizē darbam, sadarbībai un ļauj just atbalstu un piederību konkrētai videi,» skaidro psiholoģe un psihoterapeite Benita Griškeviča. Piemēram, bērnam atzinīgs novērtējums ir nepieciešams, lai vēlāk, būdams pieaudzis, justos pārliecināts un drošs sabiedrībā.

Pozitīvs vērtējums ir būtiska savstarpējo attiecību sastāvdaļa – viens no veidiem, kā otram cilvēkam likt saprast, ka viņš ir svarīgs, nozīmīgs, pamanīts. Jebkurš kompliments – par izskatu, rīcību, attieksmi utt. – vairo patīkamas emocijas. «Sievietēm svarīga izjūta ir tā, ka viņas tiek mīlētas, bet vīriešiem, ka viņi tiek cienīti un atzīti. Sievietes nereti labprātāk gaida komplimentus par savu izskatu, bet vīrieši par kompetenci,» domā psiholoģe Una Kraukle. Psiholoģe Sarmīte Bambāne uzsver, ka atzinīgi vārdi ir vajadzīgi katram neatkarīgi no dzimuma: «Tas, ka sievietēm komplimenti ir nepieciešami biežāk nekā vīriešiem, manuprāt, ir stereotips.»

Raksturs un tradīcijas

Komplimentu teikšana un pieņemšana ir saistīta ar mentalitāti, kultūru, tradīcijām, atkarīga arī no cilvēka temperamenta, rakstura iezīmēm un ieaudzinātajām vērtībām. Sarmīte Bambāne skaidro: «Cilvēki, kuri ir atvērti attiecībām, biežāk saka citiem komplimentus, kā arī viegli tos pieņem. Izsakot tos, viņi attiecībās ienes vieglumu. Bērnam, kurš juties mīlēts vispatiesākajā nozīmē kopš pašas bērnības, pārsvarā veidojas adekvāts pašvērtējums, spēja sevi pietiekami augstu novērtēt, kā arī vēlāk saņemt un izteikt citiem atzinīgu vērtējumu.»

Nevēlēšanās uzslavēt citus vai pārāk liels mulsums, saņemot komplimentus, raksturīgs cilvēkiem, kuriem ir pašapziņas problēmas, tāpēc viņiem galvā iešaujas doma – patiesībā teicējs tā nedomā... Līdzīgi arī neprasme izteikt komplimentus var būt saistīta gan ar kautrību, gan bailēm no sarunas partnera noliedzošās reakcijas, gan vienkārši ieradumu. Sarmīte Bambāne savā praksē novērojusi, ka izteikt komplimentus nereti ir vieglāk nekā pašam dzirdēt.

Ir jāmācās

Komplimentus ir jāmācās pieņemt, nevis sākt taisnoties, ka tā jau nemaz nav, un kļūt aizdomīgiem. Ir svarīgi saprast, ka tie var palīdzēt izdaiļot ikdienu un radīt jaukas emocijas. «Būtiski ir ļaut sevī ieplūst un izbaudīt patīkamo izjūtu, kas rodas brīdī, kad saņem komplimentu,» skaidro Sarmīte Bambāne.

Tekstu sagatavoja žurnāliste Laura Brokāne




Vārds:  
Atcerēties datus?

E-pasts:
URL:
Komentārs:Ģīmīši


Pārbaudei - ieraksti atbildi uz jautājumu:
Kādi ir pēdējie divi burti vārdam Ģimenei    



informēt: jā, nosūtīt man atbildi e-pastā.  

Padoms: Visi HTML kodi, izņemot <b> un <i> tiks izdzēsti no komentāra. Atļautas tikai WEB norādes vai pasta adreses.

Statistika:

Virsraksts: Prieks vai manipulācija
Kategorijā: publikācijas
Tekstā: 665 vārdi
Patīk: (novērtēt) 15
Nepatīk: (novērtēt) 10


Pastāsti citiem:






Esam kopā:

rigacoach.lv