raksts
Sistēmfenomenoloģiskā metode

Berta Helingera sistēmfenomenoloģiskā metode.

Berts Helingers

Berts Helingers ģimeni aplūko kā sistēmu - problēmas ģimenē rodas ne jau tādēļ, ka cilvēki ir slikti, bet gan tādēļ, ka kaut kas pašā ģimenes sistēmā funkcionē nepareizi. Starp tās posmiem – tuviem cilvēkiem - nepastāv mijiedarbība vai tā ir nepareiza. Ar sistēmiskās terapijas palīdzību var mainīt ģimenes funkcionēšanas modeli, tās locekļu savstarpējo attiecību veidus, nemainot cilvēkus pašus. Cilvēks tiek dziedināts mainot situāciju viņa ģimenes locekļu un tuvinieku attiecībās pozitīvā virzienā, pie tam, runa ir ne tikai par tām saitēm, kas vieno pašreiz blakus dzīvojošos tuviniekus, - problēmas sakne var slēpties dziļāk – saitēs ar tiem cilvēkiem, kuru jau sen nav līdzās.
Šī metode pārsvarā strādā ar pārmantotajām jūtām.

Jūtas. Izšķir četrus jūtu veidus: primārās, sekundārās, pārmantotās un meta („pār”, „ārpus”) jūtas.

  • Primārās ir tās, kas veidojas dabiskā, nepiespiestā veidā, kad cilvēks apmierina vai neapmierina savas pamatvajadzības. Piemēram, kad cilvēks ir remdējis slāpes, izsalkumu, ir atpūties – izjūt prieku, kad ir mīlēts – izjūt mīlestību, ir kaut ko zaudējis – izjūt bēdas un sēras.
  • Sekundārās jūtas veidojas audzināšanas procesā, kad izveidojušās primārās jūtas tiek nobloķētas un pārveidojas par sekundārajām. Piemēram, aizliegums dusmoties veido aizvainojumu, aizliegums priecāties - skaudību, aizliegums sērot – vainas izjūtu utt. Tieši sekundāro jūtu izpausmju traucējumi cilvēku bieži vien aizved pie psihoterapeita. Ar jūtām dažādu virzienu terapeiti strādā līdzīgi - vispirms atklājot primārās jūtas, kas slēpjas zem sekundārajām, un ļaujot cilvēkam izdzīvot tās līdz galam. Tādējādi cilvēks atbrīvojas no negatīviem pārdzīvojumiem, viņa attiecības ar tuviniekiem sakārtojas un situācija noslēdzas - cilvēks kļūst brīvs. Pie tam tas notiek drošā terapeitiskā vidē.
  • Pārmantotās jūtas. Gadās, ka terapijas procesā izdzīvojot jūtas, situācija neuzlabojas un cilvēks atkal un atkal atgriežas pie tās pašas problēmas. Tad runa ir par pārmantotajām jūtām. Tās ir jūtas, ko cilvēks ir neapzināti pārņēmis no kāda cita tuvinieka ģimenes sistēmā. Neapzināti tas it kā skan „Es sērošu tavā vietā!”, „Es dusmošos tavā vietā!”, „Es būšu neveiksmīgs tavā vietā!”. Un tieši tādos gadījumos vislabākais palīdzības veids ir ģimenes sistēmiskā terapija.
  • Meta jūtas – veiksme, laimes jūtas, bauda, miers - ir cilvēka jūtu resurss, pēc tām tiecas ik viens, un, tām izpaužoties, terapeitiska palīdzība nav nepieciešama.

Terapijas laikā pārmantotās jūtas tiek izdzīvotas, izprasta problēmas jēga un resursi, atrasts labākais problēmas risinājums.

Berts Helingers parādīja neparastu pieeju ātrajai problēmorientētajai ģimenes terapijai, kurā klients izvieto savas ģimenes tēlu. Izvietojums notiek grupas darbā un bāzējas uz informācijas minimumu. Svarīgi šeit ir ārējie notikumi. Izvietojumā Helingers meklē „labu tēlu”, kurš var parādīt nepieciešamo kārtību vai jaunu iekšējo resursu attēlojumu, kam vajadzīga terapeitiska palīdzība.

„Labais tēls” ir tas, kurš norāda uz kādu samezglojumu sistēma, uz problēmu vai pārmantotajām jūtām. Tas notiek ar aizvietotāju palīdzību, kas atrodas fiksētās lomās un dod atgriezenisko saiti par to, kādas sajūtas, jūtas un emocijas ir konkrētajā vietā. Tāda veidā izdodas klientu ātri aizvest pie dzīvībai svarīgām lietām un piemeklēt atrisinājumam atbilstošas frāzes un rituālus.

Sākotnējā kārtība.

Helingers balstās uz kārtību, kas ietekmē visus ģimenes locekļus. Tā ir sākotnējā kārtība. Saskaņā ar to, sistēmai agrāk piederošie pēc „ranga” ieņem augstāku vietu nekā tie, kas sistēmā ir ienākuši vēlāk. Tāpēc vecāki ir augstāki pēc ranga, bet bērni ir pēc tam, un vecākie bērni ieņem augstāku vietu nekā vēlāk dzimušie. Tas ir dzīves, dabas noteikts un, ja cilvēki sistēmā to atzīst, tad attiecības sistēmā ir veiksmīgas un laimīgas.

Visbiežākie attiecību samezglojumu piemēri, ja kāds pēc ranga zemākais ir tendēts uz to, lai:

  • Censtos sakārtot vecāku attiecības;
  • Esot lojāls vienam no vecākiem, ienīst vai nosoda otru;
  • Pieprasīt vecākiem apmierināt viņa nepiepildāmās iegribas vai riebt viņiem, nenovērtēt vai izslēgt, nosodīt vecākus;
  • Censties pārspēt vecāko brāli vai māsu.

Šādos un līdzīgos gadījumos viņā rīkojas pret sistēmas likumiem. Tas noved pie neapzinātas sevis sodīšanas dinamikas. Atrisinājums ir ieraugāms tad, kad tiek pieņemta kārtība, likumi un vaina kopā ar atbildību nodota vecākiem.

Katrs, kas ir ienācis sistēmā, pieder sistēmai un viņam ir tiesības uz vietu sistēmā. Ja kāds ir izslēgts no sistēmas, tad bieži izrādās, ka kāds, kurš ienāk sistēmā vēlāk, neapzināti identificējas ar izslēgto, upurējot sevi. Bet tas ir velts upuris. Dziedinoši priekš viņa un visas sistēmas, būtu atklāti paskatīties uz „izslēgto”, viņa likteni, pieņemt to un dot viņam vietu sistēmā un savā sirdī.

Līdzsvars starp „ņemt” un „dot”.

 Katrā sistēmā ir vaina un nevainīgums ir savstarpēji saistīti. Katrā sistēmā kaut ko dod un kaut ko ņem. Tas, kurš dod ir augstāk nekā tas, kurš ņem un tas, kurš ņem, izjūt vainu pret to, kurš dod. Vertikālā hierarhijā svarīgi ir atzīt, ka vecāki dod un bērni ņem, neko nedodot atpakaļ, bet bērni saņemto dod tālāk. Pāru attiecībās šis likums strādā savādāk. Tur notiek savstarpējā apmaiņa. 

Pārtrauktā mīlestības plūsma pret vecākiem.

Pirmais bāzes princips, kas nosaka dažādu traucējumu rašanos, gan attiecību, gan veselības, tas ir sistēmiskie samezglojumi

Otrs princips ir pārtrauktā mīlestības plūsma ar vecākiem. Terapeitiskais darbs šādos gadījumos virzīts uz to, lai atjaunotu šo mīlestības plūsmu ar vecākiem.

Spēka meklējumos.

Helingera stratēģija, strādājot ar sistēmisko pieeju, ir spēka meklējumi un klienta vilkšana laukā no upura pozīcijas.



Statistika:

Virsraksts: Sistēmfenomenoloģiskā metode
Kategorijā: raksts
Tekstā: 1312 vārdi
Patīk: (novērtēt) 47
Nepatīk: (novērtēt) 33


Atpakaļ

Esam kopā:

rigacoach.lv