raksts
Dzimtas koks

Tas, ja mēs zinām to, ko esam mantojuši no savas ģimenes, dod mums brīvību mainīt savu nākotni.


Kādēļ veidot genogrammu/dzimtaskoku?
Ja iedomājamies koku, tad zinām, ka kokam ir saknes, stumbrs, zari un lapotne, kurš arī ražo vai arī neražo augļus... Dzīvē ir brīži, kad svarīgi uzzināt, kas notiek ar koka saknēm, ja zari kalst, ja augļi neaizmetas vai bojājas kokā. Zinām taču, ka kokam saknes palīdz stabili turēties, saņemt dzīvības sulu un augt... Ieraugot savu ģimeni vairākās paaudzēs, ir iespēja saskatīt sakarības un domāt par tradīciju turpināšanu vai veidot jaunas. Kā arī saprast kāpēc neveidojas sulīgi augļi, neklājas tik labi ģimenes dzīvē kā gribētos un kas tajās saknēs ir tāds, kas liek tik lēni plūst dzīvības sulai koka stumbrī.
Genogrammas vai dzimtaskoka pētīšana ir interesanta, un kā izrādās arī ļoti noderīga nodarbošanās un to var veidot ikviens, kam par to rodas interese. Tā ir trīs - četru paaudžu iekšējo savstarpējo attiecību sistēmas strukturēts attēlojums - dzimtas koks ar visām saknēm un zariem. Bet ģimenes terapijā genogramma ir instruments, kuru psihoterapeiti izmanto darbā ar klientiem: ģimenēm, pāriem un arī ar individuālajiem klientiem. Genogramma ir svarīgāko datu un saišu grafiskais attēlojums.

Kā to dara?
Veidojot ciltskoku, cilvēks parasti sāk ar zariem, dzimtas stumbru un saknēm....
Psihoterapeits kopā ar ģimeni vai pāri zīmē šīs ģimenes genogrammu, lai varētu izsekot ģimenes sistēmas jeb dzimtaskoka attīstībai: svarīgajiem notikumiem dzimtā, savstarpējām attiecībām, pārmantotībai, slimībām, dažādām citām sakarībām. Mērķis - tā ļauj psihoterapeitam un ģimenei ieraudzīt pilnīgu koku, apskatot visus ģimenes dzīves notikumus. Dažreiz izgaismojas tas, kas nav bijis zināms dažiem ģimene locekļiem. Genogramma var parādīt, ka savstarpējās attiecības ir līdzīgas no paaudzes uz paaudzi, un ka tādi notikumi kā nāves, slimības, lieli profesionāli panākumi, pārbraucieni uz jaunu dzīves vietu spēj ietekmēt mūsu uzvedību arī šodien.
Šai pieejai daudz kopēja ar tradicionālajām pieejām, apkopojot ģimenes vēstures faktus, bet galvenā atšķirība ir strukturēšana un ģimenes datu kartes sastādīšana.

Genogrammas izveidošanu veic trijos etapos:

  1. tiek izveidots kodolģimenes ( ģimenē, kurā es piedzimu ) locekļu bioloģisko un tiesisko saišu grafiskais “zarojums”. Pie informācijas raksta vecumu, dzimumu, dzimšanas, nāves datus, laulības noslēgšanas un ilguma datus vai šķiršanās datus, iemeslus, dzīvesvietu, nodarbošanos, izglītības līmeni, ķermeņa vai gara slimības, uzvedības īpatnības, traucējumus un to ārstēšanu
  2. atzīmē kritisko dzīves notikumus dzimtā: laulības, šķiršanās, laulības šķiršana, pārbraukšana, zaudējumi, apcietinājums, izsūtījumi, sodi, sevišķi panākumi darbā vai sabiedrības dzīvē.
  3. Attiecības starp ģimenes locekļiem: ļoti tuvas, saplūdušas, problemātiskas, konfliktējošas, atsvešinātas vai pārtrauktas, tuvas un siltas, distancētas.

Ko var saprast?
Genogramma parāda ģimenes attiecību samezglojumus un emocionālās saites ar citām ģimenēm, citiem dzimtas zariem. Tādējādi parādās aktuālās ģimenes nesaskaņas, kā arī iespējas un bagātības. Darba procesā ģimenes locekļi gūst iespēju ieraudzīt sevi un tuviniekus savas dzimtas vairāku paaudžu kontekstā, un uzzināt, kas patiesībā notiek manā patreizējā ģimenē un kā svarīgākie dzimtas notikumi: dzimšana, miršana, slimības, dzīvesvietas maiņa utt., ietekmē savstarpējās attiecības ģimenē.
Piemērs.
Ja vectēvs dzer, tādejādi mazina savu stresu, vecmamma viņu ļoti bieži par to lamā, tad viņu dēls varētu izlemt ar alkoholu nekad neiesaistīties. Tādejādi viņa ģimenē ne tikai alkohols kļūst tabu tēma, bet arī viņš ir ļoti stingrs savā audzināšanā pret bērniem un izvairās no visām ar emocijām saistītām tēmām. Savukārt viņa bērni, jaunākā paaudze, noguruši no šīs stingrības, iespējams atkal vērsīsies pie alkohola, tāpat kā to darīja viņu vectēvs. Tas parāda, kā var atkārtoties ģimenes musturs paaudžu kontekstā.

Zīmējot genogramma bieži vien var sastapties ar “baltajiem plankumiem”, „izlūzušiem zariem” jeb noslēpumiem. Dzimtā ir cilvēki vai notikumi, par kuriem neviens nerunā vai runā ļoti nelabprāt un nekonkrēti. Tad ir vērts padomāt, kas ar to saistās, ko tas dara ar attiecībām un kādu spēcīgu ietekmi tas rada.

Ko cilvēks un ģimene iegūst?
Genogramma ietver sevī milzīgu daudzumu informācijas, kas tiek pasniegta shematiskā veidā nelielā telpā, kas ļauj aptvert visu ģimenes vēsturi. Darba procesā, balstoties uz šo metodiku, ģimenes locekļi gūst iespēju ieraudzīt sevi savas dzimtas kontekstā, iegūt informāciju un patiesību par savām vēsturiskajām saknēm, un izpratni, kā tās ietekmē pašreizējās attiecības ģimenē.
Strādājot ar genogrammu, psihoterapeits var palīdzēt ģimenei pārvarēt atsvešinātību vai pārtrauktas attiecības, samazinās saspringums attiecībās, veicināt iespēju izrunāt noslēpumus un tādējādi rosināt pozitīvas pārmaiņas ģimenē. Un atrast savas dzimtas lielās bagātības, kas ir bijis tas spēks, kas palīdzējis veidot pozitīvas savstarpējas attiecības, pārvarēt dažādas grūtības un krīzes.
Tātad, jo pilnīgāku izdodas atainot ģimenes dzimtaskoku /genogrammu, jo vairāk ir informācijas un resursu. Un tas dod lielāku iespēju ģimenei veidot savu zaru tādu, kādu tā vēlas. Lai kaut ko mainītu - svarīgi redzēt kas maināms un dzimtaskoka veidošana, dod mums šo iespēju.

Ļoti gribētos kautko uzzināt par saviem vecvecākiem, no kā esmu cēlusies utt.
inguna (email) - 22 10 08 - 15:45




Vārds:  
Atcerēties datus?

E-pasts:
URL:
Komentārs:Ģīmīši


Pārbaudei - ieraksti atbildi uz jautājumu:
Kādi ir pēdējie divi burti vārdam Ģimenei    



informēt: jā, nosūtīt man atbildi e-pastā.  

Padoms: Visi HTML kodi, izņemot <b> un <i> tiks izdzēsti no komentāra. Atļautas tikai WEB norādes vai pasta adreses.

Statistika:

Virsraksts: Dzimtas koks
Kategorijā: žurnālā Ģimenei
Tekstā: 1092 vārdi
Patīk: (novērtēt) 24
Nepatīk: (novērtēt) 17


Pastāsti citiem:






Esam kopā:

rigacoach.lv

tejasistaba.lv